| Pa pasauli mūsu, kur viss ir tik strauji
|
| Mašīnas rūc un pagalmos ir kaujas
|
| Lēni, lēni, Atis ceļu mēro
|
| Uz pagasta centru ar kumeliņu bēro
|
| Čīkstēja rati un vērojot skatu
|
| Viņšpieglauda matus, un padomāja: «āāā,
|
| Vēl jātiek līdz tirgum, jāpaņem pirkumi
|
| Jāpabaro zirgu, nu, kaut kātā…»
|
| Garāmbraucēji taurēun sauc
|
| Apdzen pajūgu, riepas tik kauc, lai kauc
|
| Garāmbraucēji taurēun sauc
|
| Stūri rausta un uzacis rauc, lai rauc
|
| Miests aiz miesta, viss iet kāpa sviestu
|
| Līdz vajadzības spiests Atis liek zirgam stāt
|
| Stāv, kaut ko bakstās, redz māla podu
|
| Domā: «kas tas tāds?», un pieiet tam klāt
|
| Tai podābij'lati, tas Atim sāk patikt
|
| Viņšpieglauda matus, un padomāja: «wow
|
| Te atlikt var tirgu, laist vaļāzirgu
|
| Ir iespēju virkne», un priekāsāk kaukt
|
| Garāmbraucēji taurēun sauc
|
| «Ko viņšstāv, te stāvēt nav ļauts!», nav ļauts
|
| Garāmbraucēji taurēun sauc
|
| «Nē, tu paskaties, vai tas nav viens pauts?», jānav
|
| Bet tie, kam vēl uz lūpām piens
|
| Vai mācīt var un spriest
|
| Par to vai katrs pagrieziens
|
| Ir tas, kur iekšāgriest?
|
| Bet tie, kam vēl uz lūpām piens
|
| Vai mācīt var un spriest
|
| Par to vai katrs pagrieziens
|
| Ir tas, kur iekšāgriest?
|
| Hm… tātad podābij'lati, kas Atim tāpatīk
|
| Bet pirms palaist zirgu
|
| No priekiem tiek žirgts
|
| Viņšapsēdās mirkli pasapņot kā:
|
| Viņšpaņemtu podu, pa taisno uz bodi
|
| Pie smalkākāskrodera, kur jaunākās modes
|
| Un tie, kas man koda, nu atdos man godu
|
| Ja izspruktu lode, es izbēgtu sodus
|
| Bet redz, kas par jodu, kur dālderi rodas
|
| Parādās kodes un kāds mani nodos
|
| Kaut ar zin’vienalga, jo nauda tak valda
|
| Un man tak būs dāmas, tās burvīgās dāmas
|
| Bet tām līdzi drāmas, un nav dzīves rāmas
|
| Un nav dzīves rāmas???
|
| Attapās Atis jau tikai pie ratiem
|
| Bez poda un latiem, vēl brīdi viņšstāv
|
| Pārdomās klusi, atskatījās drusku
|
| Tad pārmeta krustu un atsāka braukt
|
| Bet tie, kam vēl uz lūpām piens
|
| Vai mācīt var un spriest
|
| Par to vai katrs pagrieziens
|
| Ir tas, kur iekšāgriezt?
|
| Čīkstēja rati uz lielceļa platā
|
| Un zirgs galvu kratot padomāja: «āāā
|
| Jau tuvojas nakts, vēl jāaizved Atis
|
| Jo kur viņšviens pats, nu kaut kātā…» |