| Un kardamons, kardamons piederēs
|
| Tas pārvaldīs pasauli, pasauli
|
| Un varbūt tie, varbūt tie būsim mēs
|
| Mēs cepsim no pasaules smalkmaizi
|
| Mums vajadzīgs, vajadzīgs tieši tas
|
| Šie citroni, cukuri, cukāti
|
| Un magoņu, magoņu sēkliņas
|
| Tu sēdēsi, smalkmaizi apkampis
|
| Būs pasaule, pasaule tava galds
|
| Bet pasaulē, pasaulē, pasaulē
|
| Viss pēkšņi kļūs, pēkšņi kļūs pārāk salds
|
| Tad nosmirdēs benzīni, dīzeļi
|
| Un sapnī tev, sapnī tev nafta nāks
|
| Un pasaule, pasaule mainīsies
|
| Un cept viņa, cept viņa karu sāks
|
| Bet karotes nafta sāks karoties
|
| Jo viss bijis, viss bijis pārāk salds
|
| Un kafijas tasītēs naftu vien
|
| Reiz pieredzēs, pieredzēs mūsu galds
|
| Tu šausies, tu dursies, tu bumbosies
|
| Dēļ naftas, dēļ naftas, dēļ naftas vien
|
| Kam nafta šai pasaulei piederēs
|
| Tas pārvaldīs, pārvaldīs galdu viens
|
| Un aizlidos tasītes, terīnes
|
| Un biķeris, biķeris aizlidos
|
| Uz vecajiem laikiem tur atpakaļ
|
| Kā rudenī, rudenī meža zoss
|
| Kur cep vēl no pasaules smalkmaizi
|
| Jo vajadzīgs, vajadzīgs tieši tas
|
| Šie citroni, cukuri, cukāti
|
| Un magoņu, magoņu sēkliņas |