| Trīsreiz spers zibens šonakt |
| Pārbīsies, noslēpsies rīts |
| Prom arvien tālāk un tālāk |
| Tavu mulsumu vējš aiznesīs |
| Iztrenkās miegainās ēnas |
| Zvaigznes kamolā savērs un drīz |
| Tavu kautrību, lēnību manu |
| Kvēlā neprātā pārvērtīs! |
| Kad jautāsi: «Kur ir tie vārdi |
| Tā mīkla, ko solījies teikt?» |
| Vējš aiznesīs debesīm pāri |
| Manu skumjo un mokošo: «Hei!» |
| Vai Tu zini mana mīļā |
| Kāpēc vienmēr jābūt tā? |
| Kad krīt mēness jūrā dziļā |
| Man par Tevi jādomā!" |
| Trīsreiz spers zibens šonakt |
| Pārbīsies, noslēpsies rīts |
| Prom arvien tālāk un tālāk |
| Tavu mulsumu vējš aiznesīs |
| Vai Tu zini mana mīļā |
| Kāpēc vienmēr jābūt tā? |
| Kad krīt mēness jūrā dziļā |
| Man par Tevi jādomā!" |
| Vai Tu zini mana mīļā |
| Kāpēc vienmēr jābūt tā? |
| Kad krīt mēness jūrā dziļā |
| Man par Tevi jādomā!" |
| Vai Tu zini mana mīļā |
| Kāpēc vienmēr jābūt tā? |
| Kad krīt mēness jūrā dziļā |
| Man par Tevi jādomā!" |
| Vai Tu zini mana mīļā |
| Kāpēc vienmēr jābūt tā? |
| Kad krīt mēness jūrā dziļā |
| Man par Tevi jādomā!" |
| Vai Tu zini mana mīļā |
| Kāpēc vienmēr jābūt tā? |
| Kad krīt mēness jūrā dziļā |
| Man par Tevi jādomā!" |
| Vai Tu zini mana mīļā |
| Kāpēc vienmēr jābūt tā? |
| Kad krīt mēness jūrā dziļā |
| Man par Tevi jādomā!" |